Melleņu tēja

Melleņu tēja – mūžzaļš, zemu augošs krūms no eriku dzimtas (Ericaceae).

• Augstums: 10–30 cm.
• Stumbri: ložņojoši, koksnaini, stingri, sakņojas.
• Lapas: ādasveidīgas, tumši zaļas, iegarenas, spīdīgas, saglabājas visu gadu.
• Ziedi: zvaniņveida, balti vai viegli sārti, zied maijā–jūnijā.
• Augļi: spilgti sarkani, apaļas ogas, nogatavojas augustā–septembrī.

Augšanas vietas

• Aug smiltainās, sausās, skābās augsnēs, priežu mežos, kalnu nogāzēs, tundrā.
• Izplatīta visā Ziemeļu puslodē vēsajā klimata joslā – Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā.
• Lietuvā visbiežāk sastopama sausos priedes mežos un smilšainās vietās.

Meškauogių tēja. Izmantojamās daļas

• Lapas – galvenā ārstnieciskā izejviela. Tās novāc pavasarī vai agrā rudenī, žāvē labi vēdināmās telpās.
• Ogas – tās tiek izmantotas retāk to rūgto garšu dēļ, taču pēc termiskas apstrādes tās ir piemērotas uzturam.

Lapās esošās derīgās vielas

• Arbutīns – dabīgs glikozīds, kam piemīt antiseptiska iedarbība uz urīnceļiem.
• Flavonoīdi – darbojas kā antioksidanti, stiprina kapilārus.
• Tanīni – sašaurinoša iedarbība, nomāc iekaisumu.
• Organiskās skābes (galaktiskā, ursolīnskābe) – piemīt pretiekaisuma īpašības.
• Vitamīni un minerālvielas – nelielos daudzumos.

Melleņu tēja

Kad to dzer:

• Tradicionāli tiek lietota urīnceļu infekciju simptomu mazināšanai (piemēram, cistīta, uretrīta gadījumā).
• Veicina urīna izdalīšanos.
• Palīdz nomākt iekaisuma procesus urīnpūslī un nierēs.
• Tannīnu dēļ tai ir viegli savelkoša iedarbība.

Kā pagatavot:

1. 1 ēdamkaroti žāvētu melleņu lapu ieliet 200 ml aukstā ūdens.
2. Uzvirināt un vārīt uz lēnas uguns 10–15 minūtes.
3. Nokāst, dzert siltu pa 1/3 glāzes 2–3 reizes dienā.
   (Svarīgi – lietot ne ilgāk kā 7–10 dienas pēc kārtas, pēc tam veikt pārtraukumu).

Piesardzības pasākumi:

• Nav piemērots grūtniecēm un sievietēm, kas baro bērnu ar krūti.
• Nelietot bērniem bez ārsta uzraudzības.
• Ja Jums ir nieru slimības – konsultējieties ar ārstu.

Vairāk noderīgu rakstu atradīsiet šeit