KANEPE Varnalēša (lat. Arctium lappa) ir daudzgadīgs augs, kas labi pazīstams ar savām ārstnieciskajām īpašībām un vērtīgajām saknēm. Tās dabīgi aug pļavās, meža malās, ceļmalās un neapstrādātās zemēs. Šo augu nav grūti atpazīt – tam ir lieli, raupji lapas un ziedi, kas vasaras beigās pārvēršas par sēklām, kas pārklātas ar āķīšiem un viegli pielīp pie apģērba vai dzīvnieku kažokiem.

Augšanas vietas un sakņu ievākšana

Varnalēša aug dažādās augsnēs, taču visvairāk tā mīl auglīgu, mitru un irdenu zemi. Pirmajos gados varnalēša izaug spēcīga sakne, kuras garums var sasniegt līdz 60 cm. Tieši šādas saknes ir vispiemērotākās lietošanai – otrajā gadā augs saknes izmanto ziedēšanai, tāpēc tās kļūst cietākas un mazāk vērtīgas. Labākais laiks sakņu izrakšanai ir rudens, kad augs uzkrāj visvairāk uzturvielu, vai agrā pavasarī, kamēr vēl nav sākuši augt jauni dzinumi.

KANEPE Varnalēša. Sakņu labvēlīgā ietekme

Saknēs ir daudz inulīna – šķiedrvielu, kas uztur veselīgu zarnu mikrofloru un palīdz regulēt cukura līmeni asinīs. Turklāt tajās ir ēteriskās eļļas, gļotas, tanīni, minerālvielas (kālijs, magnijs, dzelzs) un vitamīni. Varnalēšas saknēm piemīt spēcīga attīroša iedarbība: tās palīdz izvadīt toksīnus no organisma, uzlabo aknu un nieru darbību un veicina urīna izdalīšanos. Pateicoties antibakteriālajām un pretiekaisuma īpašībām, saknes lieto ādas stāvokļa uzlabošanai – tās mazina pinnes, ekzēmu un seboreju. Tās arī stiprina imunitāti, var palīdzēt mazināt locītavu sāpes, regulēt holesterīna līmeni un uzlabot vielmaiņu.

Kā sagatavot balodēnu lietošanai

Lapeneņu saknes var lietot vairākos veidos.

• Tēja. Saknes nomazgā, sagriež un izžāvē. Vienai tasei pietiek ar vienu tējkaroti žāvētu sakņu – pārlej ar verdošu ūdeni un ļauj nostāvēties 10–15 minūtes. Šāda tēja attīra organismu, stiprina imunitāti un veicina gremošanu.
• Novārījums. Lai panāktu spēcīgāku iedarbību, saknes vāra uz vājas uguns 5–10 minūtes. Šādu novārījumu lieto ne tikai kā dzērienu, bet arī kā līdzekli ādas mazgāšanai un matu skalošanai.
• Pulveris. Žāvētas saknes var samalt un lietot kā garšvielu vai piedevu, iemaisot putrās, kokteiļos vai jogurtā.
• Pārtikā. Dažās valstīs jaunas dadžu saknes lieto kā dārzeņus – tās vāra, sautē vai cep.

Lapeneņu sulu parasti spiež no jaunām, svaigām saknēm vai dažreiz arī no lapām. Vērtīgākā ir pavasara sula, jo šajā laikā augs ir uzkrājis visvairāk bioloģiski aktīvo vielu.

Ieguvumi:

• Palīdz attīrīt asinis un visu organismu no toksīniem.

• Var uzlabot aknu un nieru darbību.

• Stiprina imunitāti.

• Tautas medicīnā tiek lietots, lai mazinātu ādas problēmas (pinnes, ekzēmu, alerģijas).

• Ir dati, kas liecina, ka tas var palīdzēt regulēt cukura līmeni asinīs.

Kā lietot?

• Parasti to dzer nelielos devās – pa 1–2 tējkarotēm vairākas reizes dienā.

• Sulai ir diezgan specifiska, rūgta garša, tāpēc tās var sajaukt ar medu, burkānu vai ābolu sulu.

• Jālieto ar piesardzību – pārāk lielas devas var kairināt kuņģi.

Kā pagatavot mājās:

1. Svaigas, labi nomazgātas dadžu saknes vai lapas samalt ar gaļas mašīnā vai blenderī.

2. Masu izspiest caur marli.

3. Sulu glabājiet ledusskapī, taču tā ātri bojājas, tāpēc ieteicams to patērēt dažās dienās.

Parasti dadzis tiek lietots kā tēja vai novārījums, taču sula ir vēl koncentrētāks līdzeklis.

Lapeneņu saknes – īsts dabas dārgums, kas satur daudz cilvēka organismam noderīgu vielu. Pareizi savāktas un sagatavotas tās var kļūt par dabisku palīgu gan profilaksei, gan dažādu veselības traucējumu mazināšanai.

Vairāk ārstniecības augu atradīsiet šeit.